Jau 10.-14. Gadsimtā Eiropā jau tika veikta liela mēroga tralēšana . 1376. gada Britu Nacionālajā asamblejā tika konstatēts pārzveju traļu zvejā, norādot, ka traļi Ziemeļjūras zvejas apgabalos Eiropā ir diezgan izplatīti.
12.-14. Gadsimtā traleri tika izmantoti arī Āzijas valstīs, piemēram, Japānā.
19. gadsimta vidū Francijā un Apvienotajā Karalistē parādījās motorizētas vienas smailes trali.
1894. gadā skoti izgudroja tiešās caurlaides trafarettraulu, kas aizstāja ilgtermiņa traversa traļus, tādējādi paplašinot acs atvēruma horizontālos un vertikālos atvēruma izmērus, un zvejas efektivitāte tika vēl vairāk uzlabota.
20. gadsimta sākumā Francija izgudroja VD tipa traļu tīklu starp neto piedurknēm un trafaretu, kas ievērojami palielināja traļa zvejas platību un ievērojami palielināja nozveju. Tādēļ šāda veida zvejas rīki ir ātri pieņemtas dažādās zvejas valstīs visā pasaulē un ir kļuvušas par mūsdienīgu tralēšanas modeli.
1948. gadā R. Lassens no Dānijas izveidoja zvejas rīkus un zvejas metodes divu piekabju tralēšanas darbībām. Vēlāk parādījās zvejas rīki un zvejas metodes vienas tralēšanas vidēja līmeņa tralēšanas darbībām, tādējādi paplašinot tradicionālā darba ūdens slāni no apakšējā slāņa uz visiem ūdens slāņiem. .
1954. gadā britu vienkorpusa slaidstraula darbība bija veiksmīga un pamazām kļuva par mūsdienu liela mēroga tralēšanas operāciju galveno formu.
